Mudīte Reigase, intervijas laikā 2007.g. martā Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta izglītības attīstības nodaļas vecākā referente. Tagad Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītāja.
2007.g. martā
- Ja bērnam ir konstatēta disleksija vai disgrāfija, vecākiem ir tiesības vērsties pie savas mājas tuvāk esošajā mācību iestādē un uzzināt, vai tur ir iespēja mācīties licencētu speciālo izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas attīstības traucējumiem. Diemžēl šādas programmas licencētas ļoti nedaudzās skolās, un tieši Rīgā, kur to būtu iespējams veikt visvieglāk speciālistu piedāvājuma dēļ, šādu mācību iestāžu praktiski nav.
- Ja skola ir pieņēmusi bērnu ar disleksiju un uzņēmusies atbildību, ka nodrošinās kvalitatīvu izglītību, tad skolai tas jāveic, vērā ņemot bērna iespējas. Vecākiem ir tiesības mācību iestādei prasīt, lai bērnam ar disleksiju tiktu piemēroti kompensatorie mehānismi – papildu laiks pārbaudes rakstu darbos, iespēju robežās pēc iespējas vairāk prasītas mutiskās atbildes. Bērnam ar valodas traucējumu nav nepieciešama speciālā pedagoga palīdzība, bet vienkārši ilgāks laiks darba veikšanai.
- Vecāki var rakstīt iesniegumu skolas administrācijai, lai tā garantē, ka valsts pārbaudes darbi (piemēram, 3. un 6.klasi beidzot) bērnam ar disleksiju tiks organizēti atsevišķā telpā un darba veikšanai tiks paredzēts ilgāks laiks. Skolotāji arī varētu uzdevuma noteikumus lasīt priekšā vai ari ierunāt tos magnetofonā, lai bērns nepieciešamības gadījumā varētu tos klausīties atkārtoti. Veicot pārbaudes darbus, ja bērns lasīto neizprot, viņam ir tiesības prasīt skolotāja vai asistenta palīdzību.
Dabas zinātņu pārbaudījumus bērns ar disleksiju varētu kārtot mutiski un skolotājs uzdevuma lapā varētu ierakstīt bērna atbildes. Pedagogiem nevajadzētu skaitīt punktus par pareizrakstību, bet gan par rakstītā jēgu.
- Ja vecākus neapmierina skolas nostāja un ir manāms, ka netiek ņemtas vērā bērna ar disleksiju vajadzības, ir visas tiesības doties uz attiecīgo pašvaldības izglītības pārvaldi vai arī pašvaldību, kuras pakļautībā mācību iestāde atrodas, un izteikt savus novērojumus un pieredzi. Vecāki var sūdzēt skolas, kas ignorē viņu bērnu tiesības, tiesā. Daudzās Eiropas valstīs vecāki ļoti aktīvi aizstāv savu bērnu tiesības uz kompetentu un mūsdienīgu izglītību.*
- Šobrīd viss ir atkarīgs no skolas pretimnākšanas, vēlēšanās sadarboties un skolotāju sapratnes. Mācību iestāde jebkurā brīdī var licencēt speciālo izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas attīstības traucējumiem un prasīt valstij papildu štata vienības, samaksu par skolotāju virsstundām un dažādu rehabilitācijas un korekcijas pasākumu nodrošinājumu. Materiāli tehniskās bāzes papildinājumu var lūgt vietējai pašvaldībai. Mācību iestāde var licencēt speciālo programmu, pat ja skolā ir tikai viens bērns ar šādu vajadzību.
- Ja bērns ar speciālām vajadzībām tiek uzņemts vispārizglītojošā skolā, tad, zinot pašvaldības vai Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas rekomendācijas par iespējamo izglītošanās veidu, būtu vēlams, ka, sākoties mācību gadam, vecāki, skolas direktors, klases audzinātāja, skolas psihologs un citi pedagogi sanāktu kopā un kopīgi izstrādātu individuālo programmu un paredzētu, kādas iespējas būs papildus, lai skolēns sasniegtu vispārējās izglītības standartus.
Sagatavojusi Aija Greiema
*Pirms sākotnējās intervijas publicēšanas 2007.g. M. Reigase lūdza žurnālistei A. Greiemai izņemt šos teikumus no intervijas. Tagad publicējam interviju pilnā apjomā.
