Aktualitātes

02. Decembrī, 2013

Pirmā partneru tikšanās projektā par vecāku, kuru bērniem ir disleksija, izglītošanu savu bērnu interešu aizstāvībai

No 20. līdz 24. novembrim 6 Latvijas Disleksijas biedrības pārstāvji ES Mūžizglītības programmas Grundtvig partnerības projekta „Empovering Parents for Support of Their Children with Dyslexia” ietvaros viesojās Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kur piedalījās pirmajā projekta sanāksmē, tiekoties ar pārējo projekta dalīborganizāciju pārstāvjiem, pārrunājot katrai valstij būtiskas ar disleksiju saistītas aktualitātes un vienojoties par turpmākajiem pasākumiem. Projektā kopā ar Latvijas Disleksijas biedrību iesaistīta arī Igaunijas Lasīšanas asociācija, nevalstiskā organizācija „DYS-centrum” no Čehijas un bezpeļņas organizācija „Co.Ri.S.S.” no Itālijas.

Katra dalībvalsts bija sagatavojusi prezentāciju, kurā pirmkārt, iepazīstināja ar savas organizācijas mērķiem un darbību, otrkārt, sniedza apskatu par valsts likumdošanas normām, kas nosaka bērnu ar disleksiju izglītošanas principus, disleksijas diagnostikas, kā arī pedagoģiskās intervences un atbalsta pasākumu sniegšanas kārtību bērniem ar disleksiju. Tika pārrunātas arī vecāku iespējas aizstāvēt bērnu tiesības un panākt līdztiesīgu izglītības pakalpojumu bēriem ar disleksiju.

Tikšanās laikā Latvijas pārstāvji pārliecinājās, ka, salīdzinot ar citām projekta dalībvalstīm, disleksijas dēļ visvairāk diskriminēti tiek Latvijas bērni. Latvija ir vienīgā valsts, kuras likumdošana paredz skolēnus ar disleksiju izglītot speciālajās skolās vai speciālajās izglītības programmās, kurās mācās bērni ar dažādiem mācīšanās traucējumiem un tādēļ skolēns ar disleksiju neiegūst savām mācību vajadzībām nepieciešamo pedagoģisko atbalstu.

Līdztiesīgas iespējas netiek nodrošinātas arī Igaunijā, kur izglītības kvalitāte atkarīga no katras pašvaldības un tās budžeta. Bērniem ar disleksiju tiek veidots individuālais mācību plāns, ar viņiem strādā speciālie pedagogi, tomēr, kā piebilda Igaunijas Lasīšanas asociācijas pārstāve Maili Liinev: „ir daudz speciālistu, kas savstarpēji nesadarbojas, katrs disleksiju diagnosticē pēc saviem ieskatiem, turklāt daudzi no viņiem strādā ar novecojušām metodēm un viņiem trūkst informācijas par disleksiju”.

Savukārt Itālijā no 2011. gada darbojas Nacionālais likums par disleksiju, kurš nosaka skolēna tiesības mācīties jebkurā valsts skolā, skolas pienākumu pārzināt un sniegt skolēnam nepieciešamos atbalsta pasākumus, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Itālijas pārstāve Aurora Pucio uzsvēra: „Nekādu speciālo skolotāju nav, visiem skolotājiem jāiziet kursi un jāzina, kā mācīt bērnu ar disleksiju”.

Arī Čehijā bērni ar disleksiju mācās parastu skolu parastās klasēs. „DYS-centrum” vadītāja Lenka Krejčova atzīmēja, ka Čehijā ir labi attīstīta disleksijas diagnostikas sistēma. Diagnostika tiek veikta pēc vienotas metodikas visā valstī gan valsts, gan nevalstiskās vai privātās organizācijās. Uz testu rezultātu un novērtējuma pamata vecākiem tiek izsniegts detalizēts bērna testēšanas ziņojums  un rekomendācijas skolotājiem, kas bērnu mācīs. Uz izvērtējuma procesā saņemtās diagnozes un izvērtējuma ziņojuma papampta vecāki lūdz skolu izstrādāt konkrētajam bērnam individuālo apmācības plānu. Skolu mainot, individuālais attīstības plāns tiek iesniegts jaunajā skolā. Šis princips būtiski atšķiras no Latvijas, kurā nav vienotas disleksijas diagnostikas, novērtējot bērnu netiek veidots izvērtējuma ziņojums, kas dod rekomendācijas skolēna tālākai apmācībai un skolai obligāti nav jāizstrādā individuāls apmācības plāns un, kas pats svarīgākais – pat ja skola to veido ārpus speciālās programmas, plāna realizācijai nav piesaistīts nekāds papildu finansējums. Latvijā pastāv milzīgas administratīvas barjeras, lai katrs skolēns ar lasīšanas traucējumiem saņemtu individualizētu un savlaicīgu izglītības pakalpojumu.  

Sanāksmes dalībnieki vienojās par turpmāko darbību un katras nākamās tikšanās reizes uzdevumiem. Tiks izveidota kopīga projekta mājaslapa, kurā varēs atrast informāciju par projektu, kā arī informāciju par katras dalīborganizācijas aktivitātēm. Ļoti svarīga un it īpaši Latvijā noderīga būs Rokasgrāmata vecākiem, kurā varēs atrast gan visu valstu vecākiem noderīgus padomus, gan padomus, kas specifiski katrai valstij. Nākamā dalīborganizāciju tikšanās paredzēta Rīgā, kur 2014. gada 16. maijā notiks disleksijai veltīta konference.

Latvijas Disleksijas biedrību Prāgā pārstāvēja biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece, Linda Villere, Tomass Šmits, Daiga Zagorska, Inga Kadile un Jana Veinberga.

Galvenās iegūtās atziņas:

Jana Veinberga: „Skumji, bet vēlreiz apstiprinājās Latvijas absurdā situācija, jo nevienā citā valstī skolēns ar disleksiju nav spiests meklēt speciālo skolu vai programmu. Viņš mācās parastā skolā un saņem nepieciešamo atbalstu. Klausoties par to, ka Itālijā pieņemts speciāls likums par disleksiju, pārņem skaudība. Iespējams, arī Latvijā vienīgi likums var palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem skolēniem.” 

Eva Birzniece: „Man ir liels gandarījums, ka visi partneri ir ieinteresēti projekta tēmā un dod savu pienesumu, lai runātu par un saprastu skolēnu ar disleksiju stāvokli dažādās valstīs un rastu ceļus, kā to uzlabot. Man ir gandarījums arī par to milzīgo informācijas un zināšanu daudzumu, ko guvām šajās divās dienās. Klātienes tikšanās dod tādas tēmas izzināšanas iespējas, kādas nekad nav iespējamas tikai lasot vai sazinoties elektroniski. Te arī pierādās mobilitāšu milzīgā vērtība. Izskatās, ka mums būs lieliska konference 2014. gada maijā Rīgā.” 

Inga Kadile: „Mācāmies labo no pasaules, tur lietas tver vienkāršāk, ne tik smagnēji kā pie mums. Ir nepieciešams runāt ar kolēģiem, mūsu vadībām, ka speciālās programmas vismaz disleksijas bērniem liek justies pazemojoši, tās nepilda savu uzdevumu, nepalīdz bērnam justies stabilāk, pilnveidoties. Ir atkal un atkal jāapelē pie skolotāju sirdsapziņām, pusi no problēmām atrisina mūsu attieksme, jo tieši tā visvairāk sāpina skolēnus un vecākus. Skolās pastāv pārāk vienkāršots uzskats, ka disleksijas bērniem ir pazemināts intelekts, kas ir nepareiza informācija. Citu valstu pieredze ļāva saprast, ka mūsu viena no lielajām problēmām, ka mums nav vienotu testu, kas noteiktu problēmas, un nav arī tālāk individuālā plāna, kas palīdzētu skolēnam ātrāk tikt uz priekšu. Sapratu, ka varam sākt no mazumiņa, ka palīdzībai jābūt  skolas līmenī, ne viena skolotāja rokās, ka visi skolotāji zina par bērna lasīšanas grūtībām un piedāvā izmantot mūsdienīgas metodes, kā datoru un tā atbilstošās programmas, lai bērns tiktu līdzi savai klasei. Visi mūsu bērni ir pelnījuši iegūt labu izglītību, un lielu daļu no problēmām mēs varam risināt mācoties no labā, kas jau pasaulē izgudrots. Gribu, pacietību, uzņēmību!” 

Daiga Zagorska (daļa no Daigas izvērstajām atziņām): „Itālijas pieredze, kura skaidri parādā, ka tiesiskais regulējums un sistēmiska pieeja valsts līmenī šajā jomā ir iespējams! Svarīgi uzzināt, ka Itālijā ir atsevišķš Disleksijas likums!!! Līdz ar to, kopš likuma stāšanās spēkā 2012.gadā ir oficiāls valsts mēroga tiesiskais regulējums, kurš nosaka skaidru kārtību, kādā notiek cilvēku ar disleksiju diagnostika, mācību process, zināšanu pārbaudes process. Priecē fakts, ka Itālijā tā ir normāla prakse, ka skolēni ar disleksiju var izmantot IKT (skolas nodrošināts dators, teksta lasīšanas programmatūra) ikvienā mācību priekšmetā un arī eksāmenos.” 

Tom Schmit: „As often as I’ve met people from other systems and situations, it is always interesting to share perspectives and stories. This time it was even more interesting and important because I know that we will go beyond story sharing to create a way for parent’s like us to advocate for our own children. It was great to be around open and sharing people and I look forward really Empowering Parents.”