Aktualitātes

14. Septembrī, 2018

Projekta CorSera otrā apmācība Dānijā

Projekta CorSera otrā apmācība Dānijā

Otrās projekta CorSera (projekta Nr. 2017-1-LV01-KA201-035463) apmācības, kas notika 27.-31. augustā Dānijas pilsētā Odensē, mērķis bija kvalitatīva papildu lasītapmācība tiem skolēniem, kuru lasītprasme ir vāja, kā tie tika identificēti un diagnosticēti pirmajā projekta apmācībā, kas notika Rīgā. Apmācības galvenais mērķis bija kompetence un process, kā noteikt vājiem lasītājiem/skolēniem ar disleksiju nepieciešamo pedagoģiskā pakalpojuma apjomu un kā to koordinēt skolas līmenī un nodrošināt klasē. Daļa no pedagoģiskā pakalpojuma ir kompensācija, kas nodrošina skolēna ar disleksiju piekļuvi tam pašam informācijas apjomam, kas ir visiem citiem skolēniem klasē un atbilstošajā vecuma grupā.

Dānijas apmācības laikā iepazināmies ar visu atbalsta procesu cilvēkiem ar disleksiju - no tās noteikšanas līdz augstskolai. Dānijā izpratne, zinātne un prakse visu laiku attīstās un mainās, jo pastāvīgi tiek veikti pētījumi, kas ļauj uzlabot gan lasītmācīšanas praksi, gan veidot precīzākus disleksijas noteikšanas testus, gan pilnveidot IKT un programmatūru cilvēkiem ar disleksiju, piemēram, ļoti advancētus teksta labošanas rīkus, kas ņem vērā kontekstu un cilvēku ar disleksiju biežāk pieļautās rakstības un tekstveides kļūdas.

Apmācības laikā tikām iepazīstināti ar vienoto nacionālo disleksijas testu, kas nosaka disleksiju, sākot no 3. klases līdz pieauguša cilvēka vecumam. Šis tests ir īss - tikai 30 minūtes -, un to var veikt tiešsaistē, un tas balstās tikai uz fonoloģiskā deficīta noteikšanu, pat vairs neņemot vērā pareizrakstību, jo - kā nozares eksperti ir secinājuši - pareizrakstību cilvēki ar gadiem iemācās, līdz ar to tā vairs nevar būt disleksiju nosakošs kritērijs. Tas nozīmē, ka, ja reiz disleksija ir noteikta sākumskolā, tās noteikšana vairs nav jāatkārto līdz otrās augstākās izglītības iegūšanai.

Nākamais solis pēc disleksijas noteikšanas ir individuālā izglītības plāna (IIP) izstrāde. Tajā tiek noteikti skolēnam sasniedzamie akadēmiskās prasmes uzlabošanās mērķi, kas pēc noteikta nedēļu skaita tiek mērīti ar standartizētu valodas prasmju testu, kas – lieki piebilst! – latviski nav izstrādāti, līdz ar to pieejami.

Vēl viena būtiska apmācības sadaļa bija tikšanās ar izglītības filozofi, kas reflektēja par to, ka neloģiski skolēnus ar disleksiju identificēt tikai pēc viņu diagnozes, sakot “dislektiķi”, kas praksē nereti notiek visās valodās. Disleksijakā cilvēka spēja lasīt drukātu tekstu nenosaka visu viņa personību. Saukt cilvēkus par “dislektiķiem” ir tas pats, kas jebkuru cilvēku grupu, kurai piemīt kaut kāda slimība, saukt tikai slimības vārdā, piem., vēžinieki, infarktnieki, insultnieki, utml. Šī katrā ziņā bija ļoti interesanta apmācības daļa, jo Latvijā cilvēki ar disleksiju tiek ne tikai demonizēti, bet arī “slimdināti”, mēģinot akadēmiskās prasmes vājumu uzdot par klīniski/medicīniski nosakāmu diagnozi.

Apmācības lielākā daļa tika veltīta IKT kā kompensācijas mehānisma izpratnei. Apmeklējām uzņēmumu “Fono Logik”, kurā mūs iepazīstināja ar lasītapmācības principiem, lai skolēns ar disleksiju spētu identificēt vismaz pāris skaņas (īsos vārdos) vai zilbes (garos vārdos), kas dod viņam iespēju ļoti advancētā datorprogrammā restaurēt pareizos vārdus, zinot tikai dažus burtus vai zilbes tajos. IKT ka galveno kompensācijas veidu vērojām arī vairākās mācību stundās HF VUC, kur visiem skolēni ar disleksiju datoros bija lejuplādētas digitālās mācību grāmatas, kuras viņi varēja klausīties ar text-to-speech, vai arī viņiem bija iespēja ieskenēt atsevišķu vārdu vai grāmatas lappusi ar viņu rīcībā esošajiem diviem skeneriem – vienu mazāku, otru lielāku.   Visi skolēni ar disleksiju ir apgādāti ar skeneriem tam situācijām, ja ir jālasa teksti, kas uzreiz nav pieejami digitālā formā.   Pēc skolēnu reakcijas un darbībām angļu valodas stundā bija skaidrs, ka izmantot šos IKT ir viņu ikdienas praksi, jo viņi ar tiem rīkojās loti prasmīgi.

Par IKT un programmatūras izmantošanu cilvēkiem ar disleksiju mums demonstrācijas veica arī programmēšanas uzņēmums MV Nordic. Gan dāniski, gan rumāniski (trešais projekta partneris ir no Rumānijas) teksta ieskenēšanu un pēc tam pārvēršanu runā ļoti viegli var veikt ar viedierīcēm, kas latviski joprojām nav iespējams, jo latviski pieejamais OCR un text-to-speech ir ļoti nekvalitatīvi. Uzņēmums MV Nordic būtu ļoti ieinteresēts veidot attiecīgo programmatūru arī latviešu valodai, ja vien no Latvijas būtu tāds pieprasījums un pasūtījums.