Aktualitātes

25. Septembrī, 2018

Vecāka, kura bērnam ir disleksija, atziņas pēc apmācības Dānijā

Latvijas Disleksijas biedrības pārstāves atziņas pēc Erasmus+ projekta CorSera apmācības Dānijā 27. -31. augustā HF & VUC, kas nodrošina arī vidējo izglītību jauniešiem ar disleksiju.

No šī brauciena guvu vairākas mums neglaimojošas atziņas:
- Dānija, cik sapratu, ir pievērsusies disleksijas jautājumam izglītībā (valstiskā, ministrijas, oficiālā rīcības plānā) jau 20.gs 60jos gados, tas nozīmē, ka mēs esam vairāk nekā 60 gadus aiz dāņu un rietumu izglītības atbalsta programmām konkrētajā disleksijas jomā. VUC (Pieaugušo izglītības centrā) tiekoties ar studentiem, ļoti bieži dzirdēju - kādam no maniem vecākiem vai radiniekiem pusmūža paaudzē, man, manam bērnam ir disleksija - visi ir saņēmuši atbalstu, ņemot vērā tā laika zinātniskos atklājums IKT jomā, izglītības un zinātnes jomā. Latvijā šobrīd mums ir pats par sevi saprotams pastāvīgi izmantot tikai brilles (retāk dzirdes aparātu - vispārīgā skolā) kā kompensāciju fiziskai nepilnībai. Tas arī ir vienīgais, ko pedagogi ievēro un iesaka vecākiem aizvest bērnu pie acu ārsta vai lora.... 
- Dānija cīnās par katru savu indivīdu, jo sabiedrība kopumā iegūst no gudrākiem, izglītotākiem un laimīgākiem cilvēkiem. 
- Latvijā daudzas skolas ir iestrēgušas pārprasto "labāko skolu reitingā", kas veicina atbirumu ar jauniešiem, kas neiekļaujas sistēmā. Kur šie jaunieši paliek? 
- Mēs esam ļoti aizspriedumaini pret visu inovatīvo, piem., ļoti rets skolotājs informātiku māca caur jauniešu interesēm, piem., gaming. Šobrīd arī IKT izmantošana parāda mūsu valsts dubulto morāli, kā tas bija senos laikos ar nelegāliem abortiem - daudzi taisīja, bet oficiāli nebija atļauts. Jaunieši pēc skolas ar saviem telefoniem - filmē, ieraksta, montē, atskaņo, spēlē u.t.t., bet mācību procesā tos nedrīkst izmantot. Ministrijā arī taču neviens vairs neraksta ar roku; tiek ieviesta e-veselība. Kāpēc mēs bērniem skolā liekam dzīvot pagājušā gadsimtā, bet paši savā uzņēmējdarbībā esam tālāk kā valsts izglītības sistēma? Tā ir mūsu sabiedrības dubultā morāle - es savu bērnu izglītoju pats, kā māku un varu atļauties, jo zinu, ka valsts nepalīdzēs. Arī Latvijā ir Contra Strike un League of Legends datorpulciņi, kuros jaunieši mācās spēlēt šīs stratēģiskās spēles ar vadītāju, tieši kā šahu un komandu sporta spēles. Tiek analizēta un plānota stratēģija un saliedēts komandas darbs. Ja Rietumu kultūrā tas tiek atbalstīts valstiskā līmenī, tad Latvijā tas ir tikai vecāku pašu ziņā. 
- Testēšanu sistēma! Mums ir kontroldarbi un eksāmeni, bet nevienā izglītības jomā un tās līmenī, neviens tests nav vērsts uz pašu indivīdu, uz viņa reālajām prasmēm, iemaņām un ko darīt tālāk, lai uzlabotu, pilnveidotu! Dānijā 10gadu vecumā (3.klasē) kārto nacionālo testu, kas nosaka arī disleksiju, diskalkuliju, disgrāfiju etc. Tas kalpo indivīda visai turpmākajai izglītībai par pamatu ir vai nav nepieciešama kāda/-as atbalsta programmas nepieciešamas, vai viss ir normas robežās un papildus atbalsta programmas nav nepieciešamas! Ņemot vērā šos rezultātus, kas, piemēram, konstatē disleksiju, disgrāfiju, diskalkuliju, tad tiek izstrādāts individuālais mācību plāns, kas regulāri tiek testēts un pārstrādāts! Mums idejiski nav neviena un nevienā izglītības posmā šāda testa! 
- Personīgā līmenī skolotājas to vienmēr ir redzējušas un redz, bet šīs problēmas vienmēr ir palikušas starp skolotāju, skolnieku un vecākiem.
Rietumu izglītībā tik pat milzīgs atbalsts un izglītošana tiek sniegta arī skolotājiem par disleksiju. Skolotāji tiek apmācīti gan par valsts, gan privātā sektora finansējumu.