Mobility of Educational Services for Adolescents with Dyslexia

Projekts par  izglītības pakalpojumu mobilitāti jauniešiem ar disleksiju

Kopš 2014. gada septembra biedrība Pro Futuro realizē Erasmus+ partnerības projektu Mobility of Educational Services for Adolescents with Dyslexia (Izglītības pakalpojumu mobilitāte jauniešiem ar disleksiju). Projekta mērķis ir veicināt kvalitatīvu izglītības pakalpojumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nodrošinājumu skolēniem ar disleksiju un lasīšanas traucējumiem pēc tam, kad viņi pāriet no sākumskolas uz pamatskolas un vidusskolas klasēm. Visās projekta dalībvalstīs izglītības mobilitāte skolēniem ar disleksiju ir ļoti vāja. Piemēram, Latvijā jebkāda papildus palīdzība ir pieejama galvenokārt tikai sākumskolā un 20 speciālajās valodas traucējumu programmās Latvijā. Tās, protams, neaptver visus skolēnus, kuriem ir vāja lasītprasme. Vidējā izglītībā pilnīgi neviens jaunietis ar lasīšanas traucējumiem nesaņem nekādu papildus palīdzību, lai gan tieši, ejot tālāk izglītība un palielinoties vielas sarežģītībai un apjomam, papildus atbalsts ir vēl svarīgāks nekā pirmajā klasēs. IKT un audio vai digitālas mācību grāmatas, kuras būtu iespējams klausīties ar balss sintezatoru, Latvijā vispār nav pieejamas.  

Projekta partneru organizācijas ir Bulgārijas un Turcijas Disleksijas biedrības un organizācija DysCentrum Praha no Čehijas Republikas.

Projekta uzdevumi ir partnervalstu tiesiskā regulējuma un pedagoģiskās prakses analīze, jaunu likumdošanas iniciatīvu izstrāde, labākās pedagoģiskās prakses apkopošana rokasgrāmatā un tās ieviešana, apmācot katra valstī vairākas skolas tās izmantošanā.

Projekta ietvaros 2015. gada 8. maijā Latvijā notiks starptautiska konference par kvalitatīvu izglītību pusaudžiem un jauniešiem ar disleksiju.

 

Mobility of Educational Services for Adolescents with Dyslexia,

project No 2014-1-LV01-KA200-000500

Saeimas Izglītības komisijas sēde par speciālo izglītību

26. aprīlī biedrības Pro Futuro pārstāve Eva Birzniece piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē “Speciālā izglītība: situācijas raksturojums, būtiskākās problēmas un darbības virzieni”.

Sēdē situāciju specialās izglītības laukā komisijas deputātiem prezentēja IZM un VISC pārstāvji. Viņu prezentācijā dominēja 60 specialās izglītības iestādes un skolēnu skaita dinamika tajā. Tāpat tika uzradīti dati par dažādu licencēto speciālo programmu skaitu vispārizglītojošajās skolās. Lai arī tās ir licencētas nedaudz mazāk kā 400 skolās, absolūti dominējot mācīšanās traucējumu programmām, nevienam no komisijas deputātiem neradās jautājums, kas tad notiek tajās skolās, kurās programmas nav licencētas – kas notiek ar šo skolu skolēniem? Tāpat komisijas deputātus ne mazākajā mērā neinteresēja speciālo klašu neproporcionāli mazais skaits vidēja izglītībā, kur ir pieejams tikai trīs speciālās programmas – redzes, dzirdes un kustību traucējumu – tikai trīs mūsu valsts skolās.

IZM nepieminēja, cik valstij izmaksā esošā ļoti segregētā speciālās izglītības sistēma – gan absolūtos skaitļos, gan uz vienu skolēnu šajā sistēmā. Neviens komisijas loceklis arī neuzdeva šos jautājumus un vai tā ir racionāla.

Komisijas vadītāja I. Viņķele klātesošo vecāku NVO pārstāvjiem lūdza sniegt ieskatu tajā, kā skolās jūras skolēni ar speciālām vajadzībām. Gan L. Bēziņa no Autisma biedrības, gan Eva Birzniece no Pro Futuro norādīja uz ārkārtīgi neprecīzo un manipulatīvo speciālo vajadzību identifikāciju, vismaz autisma un specifisku mācīšanās traucējumu gadījumā, un jebkādas individualizācijas trūkumu atzinuma saņemšanai sekojošajam mācību procesam skolā. E. Birzniece minēja piemērus, kad komisijas trivializē disleksiju, jo vairumam skolēnu ar to ir vismaz vidējas spējas, un komisija pat nenosaka speciālu vajadzību, sakot, ka “tas ir gudrs bērns, kas tikai slikti lasa”.

E. Birzniece jau vairākkārt šai Saeimas komisijai ir norādījusi, ka pedagoģiski medicīniskās komisijas nenosaka precīzu speciālo vajadzību vai vairākas vajadzības, bet gan iedod skolēnam specialās programmas kodu, kas ir pakalpojuma, nevis precīzas vajadzības, nosaukums.  Saliekot, piemēram, valodas traucējumu programmā, kurā ir vairums skolēnu ar disleksiju, kopā 19 dažādas diagnozes, nav iespējams kvalitatīvi palīdzēt nevienam skolēnam.  E. Birzniece rosināja Saeimu atteikties no kodēto speciālo programmu sistēmas kā praktiski nerealizējamas un skolēna patiesās vajadzības ignorējošas. Tāpat – šāda kodēta sistēma nepastāv nekur citur ES; visur speciālā izglītība tiek realizēta uz konkrētam skolēnam piesaistīta finansējuma un individuālā izglītības plāna pamata. IZM atbildēja, ka darba grupā tiekot apspriesta šāda iespēja. Te gan jāpiebilst, ka šādus solījumus no IZM dzirdam jau vismaz kopš 2012.gada.  

Pro Futuro pārstāve norādīja, ka esošais tiesiskais regulējums pat teorētiski neparedz papildu valsts finansējumu skolēniem ar lasīšanas traucējumiem vidējā izglītībā, lai gan funkcionāli nepietiekama lasītprasme pēc organizācijas 2015.g. veiktā pētījuma ir vismaz 11% vidusskolēnu. Valsts pašreiz viņus pilnībā ignorē un diskriminē, visu palīdzības smagumu uzliekot tikai uz vecāku pleciem vai izspiežot šos jauniešus no vispārējās izglītības, ja vecāki nevar nopirkt saviem bērniem paralēlu izglītību. Saeimas deputātos tas neraisīja nekādu interesi un darbības pieprasījumu no IZM un VISC.

Runājot par speciālās izglītības kvalitāti, deputāti pilnībā apmierinājās ar IZM un VISC pārstāvju pašreklāmu – jā, speciālajā izglītībā rezultāti esot labi, lai gan neviens pat nemēģināja formulēt, kas tiek saprasts ar kvalitāti specialajā izglītībā. IZM/VISC turpina apgalvot, ka speciālās izglītības kvalitāte ir laba speciālajās skolās. E. Birzniece mēģināja norādīt, ka tā nebūt nav, jo katra kompetence ir pārnesama, ja tā patiesi kaut kur eksistē un, piemēram, izglītība skolēniem ar disleksiju ir ārkārtīgi nekvalitatīva pat logopēdiskajās skolās. Ja tā tiešām kaut kur eksistētu, tā ir kodificējama un nododama citām skolām.

IZM pārstāve E. Papule norādīja, ka IKT izmantošana speciālajā izglītībā joprojām esot “akmens laikmetā”, kas ir vismaz ironiski, jo IZM un VISC ir aktīvi bloķējušas personāla IKT iekļaušanu attiecīgajos MK noteikumos jau kopš 2012.g. un visu vēlākos gadus, kad Pro Futuro, Latvijas Disleksijas biedrība un Vecāki par izglītību ir vairakkārt mēģinājuši panākt to iekļaušanu šajos noteikumos.

Kopumā – reformas speciālajā izglītībā vispār vairs pat nav Saeimas Izglītības komisijas un IZM dienas kārtībā. Un, protams, katra valdība un izglītības ministrs, kas runā par reformām nozarē, nerunājot par speciālo izglītību, ļoti melo. Un turpina ignorēt un diskriminēt tūkstošiem spējīgu jauniešu ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem tiesības uz izglītību.

Starptautisks pētījums par izglītības mobilitāti vidusskolēniem ar disleksiju

15.10.2015

Te Erasmus+ partnerības projekta “Izglītības pakalpojumu mobilitāte vidusskolēniem ar disleksiju” pētījums par to, cik kvalitatīvus izglītības pakalpojumus saņem jaunieši ar disleksiju četrās projekta valstīs – Latvijā, Čehijā, Bulgārijā un Turcijā.

Galvenais pētījuma secinājumi ir, ka izglītības pakalpojumu (atbalsta pasākumi, papildu apmācība, IKT izmantošana) kvalitāte skolēniem, pārejot no zemāka izglītības līmeņa uz augstāku (sākumskola – pamatskola – vidusskola), tikai pasliktinās gan intensitātē, gan kvalitātē, izņemot Čehiju.

Latvijā nepastāv izglītības pakalpojumu mobilitāte vidusskolēniem ar disleksiju – tas, kas ir pieejams, ir minimāls un nejaušs, ne sistēmisks un pēctecīgs. Skolēni ar disleksiju Latvijā ir ignorēti un diskriminēti.

Lielāko atbalstu un IKT skolēniem ar disleksiju nodrošina vecāki; tā ir izteikta sociālās nevienlīdzības situācija – daudzi vidusskolēni ar disleksiju paliek bez atbalsta, jo to vecāki nevar nodrošināt savu kompetences, laika un finanšu ierobežojumu dēļ.

Ja IZM apgalvo, ka katrs skolēns ar speciālām vajadzībām saņem 82% papildus valsts finansējumu, tad ir jāmaina regulējums un prakse, lai tas tā tiešām būtu. Finansējums ne tikai atbalsta personālam, jo tam vairs nav būtiskas pozitīvas ietekmes uz vidusskolēnu mācību sasniegumiem, bet papildus apmācībai (mācību priekšmetu skolotāju pieejamībai) un personāla lietojuma IKT iegādei.

Konference par izglītības kvalitāti vidusskolēniem ar disleksiju

11.05.2015

2015. gada 8. maijā notika starptautiska konference par vidusskolenu ar disleksiju izglītības kvalitāti. Konference notika projekta “Mobility of Educational Services for Adolescents with Dyslexia“ (Izglītības pakalpojumu mobilitāte jauniešiem ar disleksiju) ietvaros. Konferencē piedalījas vairāk nekā 60 dalībnieku no skolām, augstskolām, medijiem un arī divi Saeimas deputāti.

Konferencē tika prezentēts pētījums gan par Latvijas vidusskolēnu ar disleksiju vai lasīšanas traucējumiem izglītības kvalitāti, gan starptautisks salīdzinošs pētījums, kas veikts visās projekta dalībvalstīs – Latvijā, Čehijā, Turcijā un Bulgārijā. Konferencē tika runāts par tiesiskā regulējuma ierobežojumiem skolēniem ar disleksiju  Latvijā, Kocaeli Disleksijas biedrības pārstāve iepazīstināja ar disleksijas noteikšanas procesu Turcijā un Čehijas Republikas partnere dalījās pieredzē par lasītapmācības stratēģijām jauniešiemVeronika Izema video konferencē atkal stāstīja par plašo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu vidusskolēniem ar disleksiju Dānijā.

Dažas atsauksmes pēc konferences:

“Ļoti noderīgi dzirdēt par ārzemju pieredzi, kas, cerams, palīdzēs integrēt jauniešus ar disleksiju izglītības sistēmā labāk nekā līdz šim.”

“Mācot pieaugušajiem valodu, pielietošu dzirdētās valodas un lasītprasmes stratēģijas, ieteikumus darbam ar tekstu.”

“Visnoderīgākais – dažādu valstu pieredze, IKT popularizēšana. Viss ir iespējams, ja darbosies kopā.” 

 

Aicinām uz starptautisku konferenci par izglītības kvalitāti vidusskolēniem ar disleksiju

19.04.2015

2015. g. 8. maijā Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, biedrība Pro Futuro aicina vecākus, skolotājus, izglītības administratorus un likumdevējus uz starptautisku konferenci par izglītības kvalitāti un pieejamību vidusskolēniem ar disleksiju jeb lasīšanas traucējumiem. Konference notiks Erasmus+ projekta “Mobility of Educational Services for Adolescents with Dyslexia” (“Izglītības pakalpojumu mobilitāte jauniešiem ar disleksiju”) ietvaros. Lūdzam reģistrēties šeit. 

Skolēnu vājā lasītprasme Latvijā joprojām ir liela un nerisināta problēma -  pēc 2012.g. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma datiem 17% Latvijas 15-gadīgo jauniešu lasītprasme ir ļoti zema – tā ir pirmajā, t.i., zemākajā, no pieciem pētījumā noteiktajiem kompetences līmeņiem. Tiek uzskatīts, ka tik zema līmeņa lasītprasme nav funkcionāla – pat ja cilvēks spēj izlasīt atsevišķus vārdus, viņam ir grūtības izprast teksta būtību. Pēc OECD ekspertu analīzes tik vājas akadēmiskās pamatprasmes vienas paaudzes laikā (30 gados) valsts iekšzemes kopproduktu samazina par 56 miljardiem dolāru jeb par 1,87 miljardiem dolāru gadā.

Latvijas vidusskolēni ar lasīšanas traucējumiem ir ārkārtīgi diskriminēta skolēnu grupa. Vidusskolu audzēkņi ar vāju lasītprasmi Latvijā nesaņem praktiski nekādu pedagoģisku un tehnoloģisku palīdzību – mūsu valstī jauniešiem netiek mācīts labāk lasīt un rakstīt, valstī nav izstrādātas ne mācību audiogrāmatas vai digitālas mācību grāmatas, kuras būtu iespējams lasīt ar balss sintēzes programmu. Tāpat mūsu vidusskolēniem netiek nodrošināti individuāla lietojuma datori un elektroniski eksāmenu darbi, kas ir pieejami apmēram 10% citu ES valstu vidusskolēniem. Tas viņiem palīdz mazināt savas vajās lasītprasmes negatīvo ietekmi gan uz sasniegumiem un sekmēm skolā, gan vēlāk studijās augstskolā, gan pēc tam darba dzīvē.

Konferencē tiks prezentēts pētījums par vidusskolēnu ar disleksiju izglītības kvalitāti Latvijā un salīdzinošs starptautisks pētījums par Latviju, Čehiju, Bulgāriju un Turciju.

Konferences tēmas - izglītības tiesiskais regulējums Latvijā un tā ierobežojumi vienlīdzīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā vidusskolēniem ar disleksiju (Marta Tilhena, Latvija),  disleksijas pazīmes vidusskolēniem un tās identifikācija Turcijā (Binura Kucukuildize, Turcija), papildus lasītapmācība vidusskolā (Lenka Krejčova, Čehija), lasīšanas un rakstīšanas uzlabošanas integrācija mācību priekšmetos (Tomass Šmits, Latvija) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas skolēniem ar lasīšanas traucējumiem.

Lūdzam reģistrēties šeit.   

    

 

Aicinām piedalīties pētījumā par vidusskolēnu ar disleksiju izglītības kvalitāti

13.04.2015

Biedrība Pro Futuro Eramsus+ partnerības projekta “Mobility of Services for Adolescents with Dyslexia (Modys)” (“Izglītības pakalpojumu mobilitāte jauniešiem ar disleksiju”) ietvaros aicina piedalīties pētījumā vidusskolēnus, kuriem ir disleksija, un viņu vecākus. Projekta ietvaros termini disleksija un lasīšanas traucējumi tiek lietoti kā sinonīmi; skolēniem var būt gan formāli noteikta disleksija, lasīšanas traucējumi vai tikai aizdomas par tiem.

MoDys projekta mērķis ir uzlabot izglītības pakalpojumu mobilitāti un pieejamību pusaudžiem un jauniešiem ar disleksiju un citiem specifiskiem mācīšanās traucējumiem (disgrāfiju, diskalkuliju) vispārējā izglītībā. Pārējie projekta partneri ir Bulgārijas un Turcijas Disleksijas biedrības un nevalstiska organizācija Dys-CentrumPraha no Čehijas.

Aptaujas mērķis ir veikt analīzi par esošo situāciju izglītības pakalpojumu nodrošinājumā skolēniem ar disleksiju vidējā posma vecākajās klasēs (8.-9.kl.) un vidusskolas posmā (10-12.kl.) projekta dalībvalstīs. Tāpat aptaujas mērķis ir noskaidro, kādas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir pieejamas katrā dalīborganizācijas valodā, no vienas puses,  un to kā kompensācijas instrumenta izmantošanas līmeni, no otras puses, lai identificētu labās prakses piemērus. Šī informācija tiks izmantota rokasgrāmatas izstrādē, lai izveidotu apmācības kursu skolām un sagatavotu interešu aizstāvības priekšlikumus projekta dalībvalstu likumdevējiem.

Īpaši aicinām ieteikt un uzrunāt aizpildīt pētījuma anketas jauniešus ar lasīšanas traucējumiem un viņu vecākus, jo tās Latvijā ir grūti sasniedzamas grupas, tā kā mūsu vidēja izglītībā šie jaunieši nesaņem nekādu sistēmisku pedagoģisku un IKT atbalstu. Aptauja jauniešiem šeit http://goo.gl/forms/zU7RHKdCVt un vecākiem šeit http://goo.gl/forms/KI3ajBBdz3  Lūdzam aptauju aizpildīt līdz 15. aprīlim.

Aptauju rezultāti tiks prezentēti projekta konferencē 2015.g. 8. maijā Rīgā. 

 

Projekts par  izglītības pakalpojumu mobilitāti jauniešiem ar disleksiju

.03.09.2014

Kopš 2014. gada septembra biedrība Pro Futuro realizē Erasmus+ partnerības projektu Mobility of Educational Services for Adolescents with Dyslexia (Izglītības pakalpojumu mobilitāte jauniešiem ar disleksiju). Projekta mērķis ir veicināt kvalitatīvu izglītības pakalpojumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nodrošinājumu skolēniem ar disleksiju un lasīšanas traucējumiem pēc tam, kad viņi pāriet no sākumskolas uz pamatskolas un vidusskolas klasēm.

Visās projekta dalībvalstīs izglītības mobilitāte skolēniem ar disleksiju ir ļoti vāja. Piemēram, Latvijā jebkāda papildus palīdzība ir pieejama galvenokārt tikai sākumskolā un 20 speciālajās valodas traucējumu programmās Latvijā. Tās, protams, neaptver visus skolēnus, kuriem ir vāja lasītprasme. Vidējā izglītībā pilnīgi neviens jaunietis ar lasīšanas traucējumiem nesaņem nekādu papildus palīdzību, lai gan tieši, ejot tālāk izglītībā un palielinoties vielas sarežģītībai un apjomam, papildus atbalsts ir vēl svarīgāks nekā pirmajā klasēs. IKT un audio vai digitālas mācību grāmatas, kuras būtu iespējams klausīties ar balss sintezatoru, Latvijā vispār nav pieejamas.  

Projekta partneru organizācijas ir Bulgārijas un Turcijas Disleksijas biedrības un organizācija DysCentrum Praha no Čehijas Republikas.

Projekta uzdevumi ir partnervalstu tiesiskā regulējuma un pedagoģiskās prakses analīze, jaunu likumdošanas iniciatīvu izstrāde, labākās pedagoģiskās prakses apkopošana rokasgrāmatā un tās ieviešana, apmācot katra valstī vairākas skolas tās izmantošanā.

Projekta ietvaros 2015. gada 8. maijā Latvijā notiks starptautiska konference par kvalitatīvu izglītību pusaudžiem un jauniešiem ar disleksiju. Vairāk informācijas par konferenci būs pieejama mājas lapā www.disleksija.lv aprīļa sākumā.