Augstā maksa par sliktu izglītības politiku (jeb vai IZM ierēdņi ir kompetenti?)
30.12.2011
| Kiki Datums: 2011-12-30 Nāciet un izdariet labāk. Kritizētāju netrūkst, bet kāds ir risinājums? Pastrādājiet drusku Inetas vietā un katru otro dienu debatējiet par krītošo izglītības kvalitāti, kuru starp citu, kopumā mazina arī dislektiķi (atvainojos jau iepriekš, ja kādu ar šo aizskāru, bet būsim korekti, jo tā tas ir) un tad parunāsim. IZM rokās nav nemaz tik daudz instrumentu, kā ietekmēt izglītības rezultātus. Pirms aptuveni gadiem, kad es mācījos, uz nākamo klasi varēja tikt jebkurš, ar jebkādiem vērtējumiem. Vai tolaik skolēns, kurš 9.klases beigās knapi lasīt mācēja, bet saņēma atestātu, vai tas bija adekvāti??? Papildus, dārgie kritizētāji - viena cilvēciska kļūda nenozīmē, ka ierēdnis ir nekompetents un negodprātīgs, un ar savu rīcību meklē iespējas kā kaitēt izglītības sistēmai. Toties biedrība "ProFuturo" gan, neredz tālāk par savu degungalu. |
| Tom Schmit Datums: 2011-12-31 Where is our action? We were at IZM on Thursday (29 January) offering action, proposals and help and it was summarily rejected. We have been involved with IZM in a number of regulation and legislation projects and seen them continually ignore the best research and practice that we bring to them. Look at the December edition of the IZM newsletter and look at their own 180 degree turn on the question of retention. What do they really believe? I read the annotacija to the new noteikumi regarding retention (have you?) and see that the same person who signed the annotation forcing the stricter rules wrote the annotation loosening the rules. What do they believe? The evidence has not changed. What do you know about the lives of children who have been retained year after year (as many as 4 years)? Does retention really change anything? As for competency, we have seen IZM and Juhnevica use data in even stranger fashions, it just hasn't been in public enough ways for us to cite it. We have been fighting in the system for the rights of children and parents to receive quality services from the system . When we have brought specific cases to Juhnevica for help (as she requests) she doesn't offer any help at all. It seems that the individual lives of children are insignificant to her. Thanks to us there are atbalsts pasakumi in Latvia. That is our action, what is yours? |
| Silvija Avota Datums: 2012-01-04 Ļoti vajadzētu veikt analīzi, kas ir tie skolotāji, kuri nevar iemācīt bērniem priekšmetu vismaz uz 4. Tas nav grūti, pat tādā priekšmetā kā matemātika, kuru ne visiem ir dotības aptvert, skolēns var nopelnīt minimālo atzīmi zinot formulas un spējot atrisināt uzdevumus, kuros vienlaicīgi nav vajadzīgs lietot vairāk nekā vienu formulu. Skolā esmu strādājusi 5 gadus un pilnu atbildību varu teikt, ka vispirms vajag cienīt un mīlēt katru bērnu, tad viņš nāks uz stundām un visbiežāk ar to vien jau pietiek. Tās ir tikai atsevišķas reizes, kad nepieciešama papildus uzmanība pēc stundām. Skolotāji, kuri "auro" stundās, tomēr nav gluži saucami par skolotājiem. Manuprāt šī ir LIELĀKĀ mūsu izglītības sistēmas problēma. |
| Eva Datums: 2012-01-05 Silvija, paldies par Jūsu komentāru un identificēšanos! Jautājums, kuru skarat Jūs, ir tas pats, par ko runā augstas kvalitātes izglītības valstīs - skolotāja uzdevums ir iemācīt, nevis kvalificēt skolēnu kā tādu, kas nav gana labs skolas/skolotāja prasībām. Mēs savas organizācijas darbā gadu garumā redzam to, ka - ja vien kādam skolēnam ir netipiska mācīšanās līkne, tā skola uzreiz nodeleģē uzdevumu mācīt bērnu uz vecāku pleciem. Īpaši izteikti tas ir ar lasīšanu un rakstīšanu. Tāpat ar matemātiku. Nevis skola saka - jā, mēs redzam, ka te ir grūtības, un piedāvājam jūsu bērnam šādu papildus palīdzību, bet momentā uzliek šo uzdevumu uz vecāku pleciem.Nevis valsts apmaksāti profesionāļi piedāvā palīdzību, bet uzliek visu uz parasti pedagoģijā neprofesionālo vecāku pleciem. Un mūsu organizācijas aktualizētais jautājums jau nav par to, ka katram bērnam var ielikt minimālo 4, bet gan par to, cik daudz spējīgu bērnu mēs pazaudējam un degradējam, nesaprotot viņu mācīšanās specifiku. Vai Latvijā speciālistu vidū kāds runā par diskalkuliju? Tā esot izplatītākais specifiskais mācīšanās traucējums, lai arī salīdzinoši maz pētīts. Ko darām mēs? Pat nezinot, ka tāda mācīšanās specifika pastāv, uzreiz sodām skolēnu. Un vecāki ir bezspēcīgi pārlikt atbildību atkal skolotāju/skolas rokās. |
| Eva Datums: 2012-01-05 Cien. Kiki, Juhņevičas kļūdas nav viena maza epizode, bet gan ilgstoša analītiska spēja saprast, ko nozīmē skaitļi - gan Latvijas, gan citu valstu, un kā viņas minētos nesekmības cēloņus - sliktu uzvedību, sociālās problēmas, vecāku prombūtni, zemas prasmes- IZM līdzšinējā politika tikai pastiprina, ne mazina. Daļēji tas, ko esam izdarījuši mēs kā organizācija, ir redzams sadaļā "Interešu aizstāvība". Paskatieties! Runājot par cilvēkiem ar disleksiju, kas pazemina izglītības kopējos rādītājus - par to jau mēs arī runājam! - nodrošiniet šiem jauniešiem kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītību, nevis draudiet ar otrajiem gadiem, kas neko neuzlabo, un visi būs ieguvēji: vairāk jaunu cilvēku realizēs savu potenciālu un kopējā statistika arī uzlabosies. Bet uzlabojumi nav nākuši un nenāks no atkārtotiem mācību gadiem. Vai jūs zināt daudz otrgadnieku, kam tiek mācīts lasīt, lai viņi būtu 2., 5. vai 9.klasē? Nu nē taču, vai ne? Un kāpēc darīt to, kas ir neefektīvs, ja pasaulē sen ir atklātas efektīvākas pieejas. |
| Eva Datums: 2012-01-05 Laboju savu iepriekšējo komentāru - tur jābūt nevis "analītiska spēja", bet gan "analītiska nespēja". |
| dita Datums: 2012-01-12 jābrīnās, cik daudz negāciju vienā rakstā. Kopumā "viss ir slikti", visi ir nekompetenti, melo utt. Ceru, ka biedrība ne tikai gaudo, bet arī pati reāli kaut ko dara, sniedz IZM priekšlikumus, ar savu kompetenci un argumentiem ministrijas ierēdņus pārliecina par savu priekšlikumu lietderīgumu. Visi ir tikai cilvēki. Un tos, kuri tiešām vēlas un ir pietiekami kompetenti, lai ietekmētu procesa virzību, ņems vērā. Nevajag stāvēt malā, rādīt uz citiem ar pirkstu un teikt, ka visi ir stulbi. Tādā gadījumā nebrīnos, ja neviens ar Jums nevēlēsies sadarboties. |
| Eva Datums: 2012-01-13 Dita, vai Jūs Toma Šmita rakstu vispār izlasījāt? Tajā ir tikai argumenti un precīza datu analīze. Paskatieties mūsu mājas lapu - vēstules, atzinumi, atzinumi, priekšlikumi, komentāri, argumentācija. Kur nu vēl vairāk... Kur var iepazīties ar Jūsu pienesumu kvalitatīvākai, mūsdienīgākai un uz vienlīdzības principiem balstītai izglītībai? |
Atpakaļ