Saskaņošanas sanāksme par noteikumiem par Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju un pašvaldību pedagoģiski medicīniskām komisijām
Apskatīt komentārus (0)
05.01.2012
2011.gada 29.decembrī Pro Futuro pārstāvji Eva Birzniece un Thomas Schmit piedalījās saskaņošanas sanāksmē par Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju un pašvaldību pedagoģiski medicīniskām komisijām Valsts izglītības satura centrā (VISC) par biedrības Pro Futuro un Tieslietu ministrijas nesaskaņotajiem viedokļiem. Neviens no Pro Futuro iebildumiem izziņas veidošanas procesā nebija ņemts vērā.
Sanāksmi vadīja VISC direktors G.Vasiļevskis, tajā piedalījās arī valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja I.Vilnīte un darbiniece V.Ukase.
>E.Birzniece norādīja, ka neskatoties uz Pro Futuro un citu speciālo vajadzību grupu skolēnus pārstāvošo organizāciju un speciālo skolu vadītāju izteikto interesi, (vairākiem valdības un NVO sadarbības Memoranda lēmumiem 2010. un 2011.gadā, kas noteica IZM veidot darba grupu par speciālās izglītības pieejamības un kvalitātes jautājumiem, iesaistot vecāku organizācijas, citas ieinteresētās puses un speciālo skolu vadītājus, bet kuru izpildi IZM novilcināja vai norādītās darba grupas vispār nekad nesasauca, pēc Pro Futuro iniciētās tikšanās ar IZM un speciālo vajadzību skolēnus pārstāvošo organizāciju tikšanās pārstāvjiem 2010.gada 26.novembrī, kuru vadīja IZM pārstāve I.Juhņēviča, un kuras protokolā atspoguļojās ieteikumi noteikumiem par pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu), šo noteikumu projekta izstrādē atkal neviena skolēnu intereses leģitīmi pārstāvoša organizācija netika uzaicināta un iesaistīta. Visas noteikumu projekta izstrādē iekļautās organizācijas pārstāv tikai nozares profesionālās organizācijas, kas pārstāv sistēmas darba ņēmējus, ne skolēnus un viņu vecākus. Uz šo iebildumu G.Vasiļevskis atbildēja: Nu labi, kaut ko ierakstīsim anotācijā. Tas nozīmē, ka VISC turpina politiku, kad visus ar speciālo izglītību saistītie jautājumi tiek izlemti tikai šaurā speciālistu lokā, pilnībā ignorējot gala saņēmēju skolēnu apmierinātību ar pakalpojumu un vecāku viedokļus un ieteikumus, kā arī sistēmisku esošo speciālās izglītības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes izvērtējumu
Nākamais būtiskais Pro Futuro iebildums ir, ka komisiju sastāvā strādājošie logopēdi, kas nosaka lasīšanas traucējumus un disleksiju, nestrādā pēc vienota protokola vienotiem testiem, kritērijiem, normām. Tas nozīmē, ka komisiju atzinumi nav savstarpēji salīdzināmi ne vienas komisijas apkalpotu skolēnu, ne komisiju starpā, kas padara jebkuru atzinumu auditu vai apstrīdēšanu neiespējamu, jo nav zināms, uz kādas izpētes pamata tas ir balstīts. E.Birzniece norādīja uz Bredtvetas (Norvēģija) Speciālo vajadzību kompetences centra sniegto atzinumu par skolēna lasīšanas traucējumiem, kas sākas ar visu izpētē izmantot 14 testu uzskaitījumu, kuram seko detalizēts to rezultātu izvērtējums 5 lpp. garumā ar ļoti konkrētām pedagoģiskām rekomendācijām, kā uzlabot zēna lasītprasmi, kādus mācību līdzekļus un datorprogrammas tam ir vispiemērotākās. Pastāvot tik vājam un savstarpēji nesaskaņotam izvērtējuma procesam, arī komisiju izteiktās pedagoģiskās rekomendācijas ir vai nu vispār neeksistējošas, vai virspusējas un neprofesionālas.
Tāpat E,Birzniece norādīja uz konsekvences trūkumu komisiju vēlmē rekomendācijas sniegt tikai par atbalsta pasākumiem, nevis arī papildus apmācību. Speciālās programmas katrā speciālo vajadzību grupā sastāv no papildus stundām (4-5 stundas nedēļā) un atbalsta pasākumiem, tāpēc nav saprotams, kāpēc komisija grib sniegt savus ieteikumus tikai par vienu pakalpojuma aspektu. Turklāt, sākumskolā pati svarīgākā ir papildus apmācība, nevis atbalsta pasākumi, jo tad skolēnam intensīvi ir jāapgūst akadēmiskās pamatprasmes. Tāpat E.Birzniece ar konkrētu psiholoģiskā izvērtējuma paraugu uzrādīja, cik ļoti virspusējas un vispārīgas ir psihologa sniegtās rekomendācijas. Tādā kvalitātē tās nekādā veidā neuzlabo un neindividualizē skolēna apmācības procesu. Tāpat E.Birzniece lūdza A.Vilnīti nosūtīt Pro Futuro izglītību reglamentējošajos dokumentos doto atbalsta pasākumu termina definīciju, kuru noteikumu projektā izmanto tā autori, lai būtu skaidrs, ko īsti ar šo terminu komisija saprot.
Kā lielāko noteikumu projekta trūkumu E.Birzniece norādīja, ka tas nenosaka, cik ilgā laikā skolai ir jānodrošina komisijas atzinumā noteiktais izglītības pakalpojums. Viņa norādīja, ka vairumā attīstīto valstu šis termiņš ir 1-1,5 mēneši. Ja noteikumi neparedz skolēnam nepieciešamā pakalpojuma nodrošinājumu, tad atzinumi bieži vien skolēnu dzīvi pasliktina, nevis uzlabo. I.Vilnīte norādīja, ka tā ir vecāku atbildība runāt ar skolu, lai tā licencē skolēnam atzinumā norādīto speciālo programmu. E.Birzniece atbildēja, ka šis skolēnu interešu pārstāvniecības darbs ir jāveic pedagoģiski medicīniskajia komisijai, nevis vecākiem, kuriem nav ne ekspertu zināšanu par skolēnam vajadzīgo pedagoģisko palīdzību, ne sarežģīto tiesisko regulējumu. E.Birzniece minēja piemērus, kad vecākiem, pēc atzinuma iesniegšanas skolā, skolas direktors gaitenī jautā Un ko jūs gribat, lai es ar to daru? vai arī dod norādi kolēģiem uz šo bērnu jums tagad būs jāskatās caur pirkstiem, nevis strādā pie tā, lai skolēns saņemtu viņam vajadzīgo speciālās izglītības pakalpojumu, kas noteikts atzinumā..
Vēl viens diskusijas jautājums bija par to, vai tas pats psihologs, kas savā privātpraksē veicis skolēna kognitīvo izvērtējumu, var pieņemt par viņu lēmumu komisijas sastāvā. G.Vasiļevska atbilde bija, ka jā, jo daudzās nelielās pašvaldībās pieejamība psihologa pakalpojumiem ir ļoti ierobežota. Tāpat VISC pārstāvji norādīja, ka katrai pašvaldībai bezmaksas ir jānodrošina visa skolēnam nepieciešamā izpēte.
Ne par vienu Pro Futuro atzinumā izteikto iebildumu vienošanos neizdevās panākt arī 29.dec. sanāksmē, tikai daļēji par pilnīgākas informācijas sniegšanu vecākiem atzinumā. Tas nozīmē, ka Pro Futuro pārstāvjiem savs nesaskaņotais viedoklis ir tālāk jāpamato vai nu VSS, vai MKK. Ceram uz VISC sadarbību, informējot Pro Futuro par noteikumu projekta tālāku virzību.
Atpakaļ